otrdiena, 2012. gada 29. maijs

Guļvietiņa

Svētdien pabeidzu guļvietiņu mūsu gaidāmajam kaķēnam. :)
(atvainojos par bilžu kvalitāti - fotogrāfēts ar telefona kameru)


sestdiena, 2012. gada 19. maijs

Pārvadājumu soma

Šodien nopirku Jysk --- MANNY Dzīvnieku pārvadātājumu soma 47x25x26x12 cm, bēša pa 1.99Ls (atlaide no 6.99Ls) - nav pārāk liela, bet pagaidām pietiks un pa tādu naudu nav žēl.


Vēl daudz kas ir iegādāts, bet pašlaik, diemžēl, nav laika sabildēt un ielikt. Tomēr līdz kaķena ierašanās brīdim, domājams ka to izdarīšu un arī pabeigšu guļvietiņu!

trešdiena, 2012. gada 16. maijs

Vecums

Kaķu mūža ilgums vidēji ir no 15 līdz 20 gadiem, bet ir reģistrēti gadījumi, kad kaķis nodzīvo arī 36 gadus. Kaķi dzīvo ilgāk, ja to nelaiž ārā uz ielas. Tādā veidā tie tiek pasargāti no dažādām iespējamām traumām un ievainojumiem. Arī kastrētie un sterilizētie kaķi dzīvo salīdzinoši ilgāk. Toties kastrētie kaķi daudz biežāk cieš no citām hroniskām slimībām, piemēram, no aptaukošanās. Pāragra kastrācija (agrāk par septiņām nedēļām) var izsaukt urīnorgānu akmeņu slimības attīstību. Kaķi, kuri nav nevienam vajadzīgi, mūsdienās pilsētā dzīvo tikai aptuveni divus gadus, lai gan ir fiksēts gadījums, ka klaiņojošais kaķis ir nodzīvojis pat 19 gadus.

Pirmie divi kaķa nodzīvotie gadi relatīvi atbilst 24 cilvēka 
nodzīvotajiem gadiem. Katrs nākošais nodzīvotais gads atbilst vairs tikai četriem cilvēka nodzīvotajiem gadiem, respektīvi, 20 gadus vecs kaķis atbilst 100 gadus vecam cilvēkam.

otrdiena, 2012. gada 15. maijs

Mazie žiperīši



Mazgāšanās un miegs

Mazgāšanās.

Kaķis ir ļoti tīrīgs dzīvnieks. Visi kaķi daudz laika pavada, ar raupjo mēli tīrot kažoku un ķepas, kā arī ar ķepām beržot purnu. Kakla lokanība ļauj kaķim sasniegt visas ķermeņa daļas. Aplaizot kažoku uz krūtīm un vēdera, kaķis iztīra un izlīdzina vilnu. Kad kaķis ir noglaudīts vai barojis kaķēnus, laizot kažoku, viņš atjauno savu smaržu. Kaķis mazgā purnu, nolaizot ķepu un ar to noberžot ēdiena atliekas. Tā viņš ne tikai notīra purnu, bet, kas varbūt ir pat svarīgāk, pārnes smaržu no pazodes dziedzeriem uz pēdām. Pēc tam kaķis pārvietojoties izplata savu smaržu. Ja kaķis ir šķērsojis lipīgu virsmu, viņš uzreiz notīra ķepas. Visi kaķi tās tīra īpaši uzmanīgi, jo ķepas nepieciešamas, lai ātri pārvietotos vai rāptos. Tīrot ķepas, kaķis arī iesmaržojas. Laizot kājas iekšpusi, kaķis pa visu ķermeni izplata smaržas no pazodes, anālajiem un ģenitālajiem dziedzeriem. Šīs smaržas saož jebkurš satiktais kaķis. Lai vieglāk būtu piekļūt ar mēli, kaķis izpleš pirkstus. Ir atsevišķi kaķi, kuri ļoti labprāt grib, ka tos mazgā, taču lielākā daļa ūdeni necieš. 

Miegs. 

Lielāko diennakts daļu kaķi pavada guļot. Kaķis guļ apmēram 14- 18 stundas. Parasti viņš ik pa brīdim iemieg tā sauktajā kaķa snaudā. Šis dzīvnieks bioloģiski ir piemērots straujai, aktīvai darbībai, kurai seko ilga atpūta. Lai pamanītu briesmu tuvošanos, nereti guļot viena acs viņam ir atvērta. Daži kaķi mīl gulēt īpaši iekārtotos grozos, ja tikai tiem piemīt kāda specifiska smarža. Kaķim jābūt arī savai guļvietai. Nereti kaķi par guļvietu izvēlas atpūtas krēslu vai gultu, bet tas nav tāpēc, ka kaķiem ārkārtīgi patiktu ērtības. Kaķus piesaista šīs vietas smarža- tā viņus nomierina. Viņiem patīk saimnieka smarža. Iekārtojot kaķim grozu, tajā vispirms jāizklāj avīze, lai nebūtu caurvējš, tad jāievieto vecs džemperis vai kāds cits piemērots drēbes gabals.

pirmdiena, 2012. gada 14. maijs

Mazuļi

Mazuļi. 

Kaķēnu izdzīvošanas pirmais nosacījums ir pietiekams daudzums mātes piens. Kaķēniem, kas zīž mātes pienu, svars nedēļas laikā vidēji palielinās par 100g ± 20g un pirmā dzīves mēneša beigās sasniedz 1000- 1300 g. Sākot ar trešo dzīves nedēļu, runcīši pieņemas svarā labāk nekā kaķenītes, otrā mēneša beigās kaķēns jau sasniedzis 1/4 tā svara, kāds tam būs kā pieaugušam dzīvniekam, bet trešā dzīves mēneša beigās- 1/3 pieauguša dzīvnieka svara, ja par iespējamo ņem vērā vidējo svaru kaķenei 2,5- 3,5 kg un runcim 3- 4,5 kg. Kaķēni stundām ilgi rotaļājas, ķerdami savu asti, uzbrukdami cits citam un cīnīdamies. Rotaļas ir neatņemama mazuļu attīstības sastāvdaļa. Rotaļājoties jaunie dzīvnieki iemācās, kā notvert un nogalināt medījumu. Šie kaķēni mācās cīnīties. Viņi arī iemācās cīņu laikus pārtraukt, lai viens otru nesavainotu. Rotaļas attīsta jauno dzīvnieku muskuļus un reakciju. Tiklīdz kaķu mātei šķiet, ka vecā miga nav vairs droša, viņa mazuļus pārnes uz jaunu vietu. 

svētdiena, 2012. gada 13. maijs

Kaķēniem apmēram 1.5mēnesis



Pārošanās un vairošanās

Pārošanās.

Dzimumbriedums kaķiem iestājas samērā agri- 7 līdz 9 mēnešu vecumā, taču dažreiz arī 6 mēnešu vecumā, tāpēc turēt kopā pusaugu dzīvniekus ar pieaugušajiem drīkst tikai līdz 5 mēnešiem, lai nenotiktu neparedzēta sapārošanās. Dzimumaktivitāti kaķi saglabā līdz pašam vecumam. Parasti kaķenēm meklēšanās ilgst 3- 15 dienas. Šai laikā kaķene intensīvi laiza dzimumspraugu, vārtās, ņaud un slien gaisā dibenu. Kaķene pārojas ar runci tikai meklēšanās laikā. Mājas kaķiem tā parasti ir divas reizes gadā- rudenī un pavasarī. Ja kaķene nesapārojas, meklēšanās var atkārtoties ik pēc 15- 25 dienām, līdz kaķene sapārojas, jo kaķi pieder pie dzīvniekiem, kuri var meklēties cauru gadu. Katra pārošanās ilgst tikai dažas sekundes. Kaķene var pāroties ar vairākiem runčiem. 

sestdiena, 2012. gada 12. maijs

Vairošanās orgāni

Vairošanās orgāni.

Runča vairošanās orgāns ir penis un sēklinieki. Penis ir apmēram 1 cm garš, puscentimetru plats orgāns, kas sašaurinās virzienā uz galu. Uz penis galiņa ir ādas izaugumi, līdzīgi izcilnīšiem uz mēles; tie ir asi uz pārošanās laikā kairina kaķenītes maksts gļotādu. Sēklinieki novietoti maisiņā, kas apaudzis ar īsu, biezu spalvu un atrodas nedaudz zemāk par penis atveri. Kaķēniem sēklinieki labi sataustāmi no 3- 3,5 mēnešu vecuma. Kaķenei vulva atrodas zem anālās atveres, tā ir šaura un maza, tāpēc pat veterinārārstam kaķeni ir grūtāk izmeklēt nekā citus mājdzīvniekus. Uz vēdera kaķenēm ir 8- 10 piena dziedzeru pupiņi. Vislabāk un vieglāk dzimumu noteikt 3. dienā pēc kaķēnu piedzimšanas. 

piektdiena, 2012. gada 11. maijs

Maņu orgāni

Maņu orgāni. 

Vislabāk no visiem maņu orgāniem kaķim funkcionē acis. Arī dabā visi kaķveidīgie gūst laupījumu, izmantojot aso redzi. Kaķim tāpat kā cilvēkam ir binokulārā redze- tas redz ar abām acīm vienu un to pašu ainu, jo acis novietotas galvas sejas daļas vidū, atšķirībā no tiem dzīvniekiem, kuru acis novietotas katra savā galvas pusē. Redzes kvalitāte, kaķim ir daudz augstāka nekā cilvēkam: tas spēj precīzi saskatīt pat vissīkākos priekšmetus 2- 6 metru attālumā. Tumsā kaķa acu zīlītes paplašinās, lai uztvertu iespējami vairāk gaismas. Acu dziļumā ir spogulim līdzīgs slānītis. Kas atstaro gaismu. Tāpēc kaķa acis tumsā spīd. Sašaurinātas acu zīlītes dienā uztver mazāk gaismas. Kaķa acīm ir trešais plakstiņš, kas aizsargā acis no putekļiem un citiem svešķermeņiem un redzams acs iekšējā kaktiņā kā neliels balts punkts. Arī kaķa dzirde ir labi attīstīta; tas spēj sadzirdēt skaņas 30- 45 kHz diapazonā. Skaistie baltie kaķi ar zilajām acīm bieži ir pilnīgi kurli. Gandrīz visiem kaķiem ausis ir atvērtas un nedaudz noliektas uz priekšu, tomēr stāvas. Lielās ausis uztver visniecīgāko skaņu. Kaķi ausis var brīvi grozīt, lai labāk uztvertu skaņu; tie spēj atšķirt vairāk nekā 27 dažādu skaņu veidus. Kaķis orientējas apkārtnē pēc dzirdes. Oža kaķim attīstīta labāk nekā cilvēkam, taču krietni sliktāk nekā sunim. Garšas sajūta kaķim ir vāji attīstīta; lai kaķis sajustu kādu garšu, tai jābūt lielā koncentrācijā. Kaķis iepazīst apkārtējo pasauli ne vien ar redzi, dzirdi un ožu, bet arī ar tausti, turklāt šim nolūkam kalpo ne tikai ķepas, bet arī ūsas un uzacu mati- to sakņu galā ir nervi, kas novada iegūto informāciju uz smadzenēm. Ūsas jeb vibrisi ir gari, stīvi mati, kuru saknēm pienāk jūtīgu nervu gali. Ūsas atrodas ap kaķa purnu tā, lai viņš viegli varētu sajust blakus esošos priekšmetus. Ūsas ir ļoti jūtīgas pret pieskārieniem. Tās palīdz kaķim orientēties tumsā. Arī uzacis noder orientācijai tumsā. Ja šos matu izrauj, tie neataug, bet nogriezt tos nozīmē to pašu, ko cilvēkam amputēt pirkstus. Kaķi ļoti precīzi spēj novērtēt attālumu un telpu. 

ceturtdiena, 2012. gada 10. maijs

Apmatojums

Apmatojums.

Kaķa apmatojumam ir dažādas funkcijas. Tas pasargā no aukstuma, nomaskē apkārtējā vidē, tam piemīt dzīvniekam raksturīgais aromāts. Pasargā ķermeni no atdzišanas un mehāniskiem bojājumiem. Kažoka matiņi veic arī taustes funkciju. Visiem kaķiem apmatojumu veido divi slāņi. Apakšējā slānī ir pavilna, bet ārējā- garākie akotmati. Matu un ādas pigmenti piedod dzīvnieku sugai specifisko krāsojumu. Tikai vienas šķirnes kaķis- sfinkss praktiski ir bez vilnas. Kaķa vilnas matiņu, tāpat kā cilvēka matu, augšanas ātrums ir 2 mm nedēļā, tikai astē vilna aug lēnāk. Ja kaķis dzīvo vēsās, pat aukstās istabās vai speciāli ierīkotā āra teritorijā, tad tā vilna ir garāka( pat īsspalvainajiem kaķiem). Izšķir dažādus vilnu garumus: garu, pusgaru un īsu. Garo vilnu apkārt kaķa kaklam sauc par apkakli. Arī vilnas struktūra var būt dažāda. 

trešdiena, 2012. gada 9. maijs

Ziņas

Šīs nedēļas laikā uzzinasim kaķēnu dzimumus un tad jau zināsim, kurš būs mūsu minka :)
Un nedēļas beigās vai jaunās nedēļas sākumā būs jaunas bildītes :))

otrdiena, 2012. gada 8. maijs

Dziedzeri

Dažādi nozīmīgi dziedzeri.

Tā kā kaķiem oža ir daudz labāk attīstīta nekā cilvēkiem, tad lielu daļu kaķu dzīvē nepieciešamās informācijas tie saņem ar ožas palīdzību; šai „smaržu valodai” nepieciešami smaržvielu krājumi, un tādi kaķim patiešām ir. Dziedzeri, kas atrodas pieres daļā un uz zoda, izdala īpatnēju sekrētu, ko kaķis, trinoties ar galvu gar priekšmetiem vai saimnieka kājām, izberzē. Kaķiem ir dziedzeris, kas atrodas astes virspusē. Šai vietā āda ir tumšāka un spalva, ja to patausta, taukaina. Šis dziedzeris ietauko ne tikai asti, bet arī visu kaķa spalvu. Šis dziedzeris kaķiem noder, lai sevi „iesmaržotu”. Dziedzeri, kuri atrodas kaķa anālās atveres abās pusēs. Kalpo apkārtnes iezīmēšanai. Tie labi paslēpti ādas krokās un savās „kabatiņās” glabā pretīgas smakas brūnu sekrētu, ko kaķis ļoti veikli atstāj uz apkārtējiem priekšmetiem.

pirmdiena, 2012. gada 7. maijs

Asinis

Asinis.

Kaķa asinis sastāvs stipri atšķiras no cilvēka un suņa asins sastāva. Apmēram četrus kilogramus smagam kaķim ir tikai 0,2 l asiņu. Sarkano asinsķermenīšu- eritrocītu- arī ir daudz mazāk. Kaķim ir daudz leikocītu. Tas izskaidro kaķa lielo pretestības spēju dažādām slimībām. Kaķa asinis arī sarec daudz ātrāk nekā cilvēkam. 

svētdiena, 2012. gada 6. maijs

Muskuļi

Muskuļi. 

Kaķim nav atslēgas kaula, tāpēc priekšējās kājas piestiprinātas pie krūškurvja ar muskuļiem un saistaudiem. Krītot no liela augstuma un kājām, kaķis negūst traumu, jo šī anatomiskā īpatnība viņu no tā pasargā. Kaķa mēle klāta ar maziem ādas izcilņiem, kuri kalpo gan barības un ūdens uzņemšanai, gan arī kā lieliska suka, lai kaķis sakoptu savu kažociņu. Kaķis dzer pavisam citādi nekā suns., kurš mēles galu saliec līdzīgu karotītei,- kaķim palīdz gļotādas izcilnīši, kas aiztur ūdeni uz mēles. Kaķa mēle gan ir asa, bet ļoti noderīga savam saimniekam kaķim.

sestdiena, 2012. gada 5. maijs

Kaķa skelets

Kaķa skelets.

Kaķa skelets sastāv apmēram no 250 kauliem. Skelets aizsargā un balsta iekšējos orgānus. Skeleta uzbūves īpatnības nodrošina kaķu veiklību un lokanību. Galvaskausa uzbūve ir ideāli piemērota laupījuma iegūšanai. Kaķa galvaskauss ir vidēji liels, ar labi attīstītiem žokļiem un samērā lielu smadzeņu kaulu apjomu, kas liecina par attīstītām smadzenēm. Acu orbītas ir lielas un apaļas. Tas nodrošina plašu redzes leņķi. Arī dzirdes kauliņi ir lieli. Žokļa kaulu uzbūve ļauj kaķiem ļoti plaši atvērt muti. Kaķa astē ir 20- 26 muguras astes daļas skriemeļi. Bezastaino šķirņu kaķiem parasti attīstīti pirmie četri skriemeļi. Kaķiem pakaļkājām ir četri, bet priekškājām- pieci nagi. Piektais nags novietots līdzīgi kā cilvēkam īkšķis. Tas palīdz kaķiem rāpties kokos un satvert laupījumu. Atšķirībā no cilvēka vai suņa nagiem kaķis savus nagus var ievilkt vai izlaist. Kaķim nagi gan palīdz pārvietoties, gan kalpo par bīstamu ieroci. Kaķa nagi aug ļoti strauji- 1mm divās nedēļās, tāpēc kaķim tos nepieciešams „asinot” saīsināt. Skrāpējot koku vai mīkstus priekšmetus, kaķis atbrīvojas no vecā nagu raga slāņa. 

piektdiena, 2012. gada 4. maijs

Kas jāapsver..


Par ko jāpadomā


      Kaķu dzīves ilgums ir no deviņiem līdz sešpadsmit gadiem, bet daži kaķi dzīvo ievērojami ilgāk. Tas, ka jums ir kaķis, visu šo laiku iespaido jūsu ikdienas dzīvi. Tāpēc ir ļoti svarīgi palūkoties ne tikai uz kaķa turēšanas pievilcīgajiem aspektiem, bet padomāt arī par atbildību.

ceturtdiena, 2012. gada 3. maijs

Kāpēc ir nepieciešama dzīvnieku sterilizācija?


Kāpēc ir nepieciešama dzīvnieka sterilizācija

Ar šo un vēl citiem līdzīgiem jautājumiem, kurus uzdod dzīvnieku īpašnieki, veterinārārstam nākas sastapties diezgan bieži veterinārmedicīniskās prakses laikā. Pirmais, kas dzīvnieku īpašnieku visvairāk satrauc, ir viņa mīluļa veselība un laba pašsajūta. Šī iemesla dēļ saimnieki iztaujā vairāk pieredzējušos dzīvnieku turētājus un ievāc informāciju no vairākiem veterinārārstiem vai dzīvnieku klubu īpašniekiem, kas rezultātā noved pie vairākiem viedokļiem un pretrunām. Turpmāk pacentīšos izanalizēt dažus par un pret jautājumus par šo tēmu.

trešdiena, 2012. gada 2. maijs

Vēl papildinājums

No ebay atnāca siksniņa miņčukam ar zvaniņu

Pote mīlulim


Potes mīlulim

Atkarībā no turēšanas apstākļiem, šķirnes, vispārējās kondīcijas un veselības, kā arī imūnās sistēmas stāvokļa mūsu mājas draugi suņi un kaķi ir vairāk vai mazāk uzņēmīgi pret dažādām infekcijas slimībām. Lai pasargātu savu mīluli no bīstamām un bieži vien nāvējošām infekcijām, dzīvniekus nepieciešams vakcinēt. Likums nosaka, ka neatkarīgi no saimnieka uzskatiem un vēlmēm, kā arī no tā, vai dzīvnieks uzturas ārpus mājas vai savas teritorijas vai arī tikai mājās, obligāta ir ikgadējā vakcinācija pret trakumsērgu. Tas attiecas arī uz mājas seskiem. Ņemot vērā šīs neārstējamās, gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem nāvējošās slimības samērā plašo izplatību Latvijā, šis noteikums ir stingri jāievēro. Jāatceras, ka vakcinācija par izpildītu uzskatāma tikai tad, kad dati par tās veikšanu fiksēti vakcinācijas apliecībā un apstiprināti ar licencēta veterinārārsta parakstu un zīmogu.

otrdiena, 2012. gada 1. maijs

Mazie, rudie 5ši

Kaķēniem jau ir gandrīz mēnesis.
Mazajiem actiņas ir jau vaļā.
Tie jau ir žiperīgi un skraidā apkārt.
Ir arī sākuši paši ēst.
Kā jau visi pavasarī, arī mazie kaķēniņi ir nedaudz apslimuši - ir iesniņas un tādēļ nedaudz iekaisušas arī actiņas, bet mazie tiek ārstēti.
Kaķu mammas saismniece stāsta: "balti-rudie ir riktīgi pūkaini, būs garspalvainie, rudie savukārt īsspalvainie. Rudie tādi mierīgāki, pastāv maliņā vairāk, raibie gan kaujās un ņemās. Izskatās, ka rudie būs nosvērtāki, bet pagaidām vēl nevar tā galīgi spriest. vēl, viens rudulis ir mazliet tumšāks, otrs gaišāks, bet nav krasa atšķirība, un vienam (laikam gaišākajam) ir salauzta astīte pašā galā, bet tas nekas, domāju, ka pat vizuāli nebūs redzams."
Lūk bildītes:

Ceļojumi ar kaķi

Ja plānojat ar kaķi doties ceļojumā vai izbraucienā, tad ļoti būtiski tam ir savlaicīgi sagatavot kaķi. To ir jādara nevis dažas stundas pirms brauciena, bet gan 1-2 dienas pirms tā.
 

 Vispirms jau parūpējaties lai pārvadāšanai būtu nopirkts konteiners vai speciāla soma. Nav ieteicams kaķi pārvadāt turot to rokās. Konteineram ir jābūt atbilstoša izmēra, ar labi nofiksējamām metāliskām durvīm. Kaķi nedrīkst uzreiz bāzt konteinerā - tas nobīsies, pretosies un ienīdīs savu pagaidu mitekli. Labāk nolieciet konteineru uz grīdas un ielieciet tajā kaut kādu kaķa gardumu. Būtiski lai kaķis pats pienāk, aposta nepazīstamo priekšmetu, mierīgi ieiet tajā. Kaķim ir vajadzīgs kaut kāds laiks, lai tas mierīgi pats pierastu pie būra.