Fakti par kaķiem

Pēc Lionas (Francija) universitātes datiem, pasaulē ir ap 400 miljoniem mājas kaķu. Godpilnajā pirmajā vietā kaķu skaita ziņā ir Austrālija, tur uz katriem 10 iedzīvotājiem ir 9 kaķi. Āzijā pirmajā vietā ir Indonēzija, te ir vairāk par 30 miljoniem pūkaino zvēriņu, Eiropā – Francija, tās iedzīvotāji aprūpē 8 miljonus kaķu. Bet tajā pašā laikā ir valstis, kā Peru, Gabona, kur mājas kaķi tikpat kā nav sastopami. Kaķa sirds pulsācija ātruma ziņā divreiz pārsniedz cilvēka (no 110 līdz 140 sitieniem minūtē). Ja kaķis ir blakus jums un viņa aste vibrē – tā ir vislielākā mīlestības sajūta, uz kādu vien viņš ir spējīgs. Ja aste sāk nolaisties, tas nozīmē, ka garastāvoklis mainījies – varat paiet malā, kaķis to neņems ļaunā.

Kaķi luncina asti, kad ir izvēles priekšā un viena vēlēšanās bloķē otru. Piemēram, ja kaķis stāv durvīs un grib iet ārā, bet tur līst, aste šūposies iekšējā konflikta dēļ. Kaķim gribas iet ārā, bet negribas samirkt. Kā tik viņš pieņems lēmumu (palikt mājās vai iet lietū), aste uzreiz pārstās kustēties. No labsajūtas kaķi izlaiž un ievelk nadziņus, izplešot pirkstus. Mājas kaķi ir vienīgie no kaķu dzimtas, kas spēj ejot vertikāli turēt asti. Visi meža kaķi iešanas laikā tur asti horizontāli vai starp kājām. Kaķi nekad neņaud savā starpā. Šī skaņa ir domāta tikai cilvēkiem. Kaķi mīl savu saimnieku un var “lasīt” viņa garastāvokli. Ja esat noskumis vai saspringts, varat pamanīt izmaiņas arī sava kaķa uzvedībā. Neņemiet kaķēnu vai kaķi aiz čupra. Tikai kaķenes var to izdarīt nekaitējot, un tikai ar saviem kaķēniem.

Kaķenēm vienā metienā parasti ir 8-10 kaķēni. Vidēji kaķenei gadā var būt 2-3 metieni. Visā mūžā kaķenei var būt vairāk par 100 kaķēniem. Vislielākais metiens (ar visiem izdzīvojušiem kaķēniem) fiksēts kādai persiešu kaķenei Dienvidāfrikā. Kaķenīti sauca Bluebell. Viņa dzemdēja 14 kaķēnus! Kaķa skeletā ir 290 kauli, ķermenis sastāv no 517 muskuļiem. Vidējais kaķu mūža ilgums ir 15 gadi, bet meža kaķiem tikai 3-5 gadi. Visvecākā kaķene pasaulē bija Pussija no Anglijas, kura nomira 1936. gadā dienu pēc savas 36. dzimšanas dienas.

Cilvēki, kam ir mājdzīvnieki, dzīvo ilgāk un ir mazāk pakļauti stresiem un sirds lēkmēm. “Sabiedriski" kaķi seko jums no istabas uz istabu, lai kontrolētu jūsu darbības. Ja kaķis skrāpē mēbeles, pamēģiniet šo vietu apslacīt ar citrona vai apelsīna smaržu. Kaķi ienīst šīs smaržas. Kaķi saprot balss toni. Kad runājat ar kaķi, atcerieties to. Kaķi saprot, ja jūs uz viņiem dusmojaties (kaut gan var izlikties, ka vispār neko nedzird). Kaķi trinas ap cilvēku, lai “pārsistu” svešas smakas. Smaka iet no dziedzeriem, kas atrodas starp aci un ausi un astes galā. Kaķi ir visslinkākie zīdītāji. Viņi guļ 16 stundas dienā. Septiņus gadus vecs kaķis ir bijis nomodā tikai divus savas dzīves gadus. Kad neguļ, kaķis 30% sava laika kopj sevi. Ja kaķim nevar sataustīt ribas, tas ir pārāk resns! Ūsas kaķim palīdz noteikt, vai viņš izlīdīs caur caurumu. Ja kaķim sāni ir platāki par vaigiem, viņam zūd uztveres asums. Nebrīnieties, ja kaķis līdīs caurumā, kuram viena viņa daļa netiek cauri. Ebreju folklorā teikts, ka kaķi radās kā atbilde uz Noasa bailēm, ka žurkas apēdīs visu pārtiku viņa šķirstā. Un viņš lūdza Dievu palīdzēt. Dievs lika lauvam nošķaudīties – un tā radās kaķis! Kaķi jūt smaržas 14 reizes stiprāk nekā cilvēki! Kaķis var sajust smakas ne tikai ar degunu, bet arī ar tā saucamās Jakobsona caurulītes palīdzību. Tā atrodas augšējās aukslējās aiz priekšējiem ilkņiem. Kaķis to izmanto, kad ir koncentrējies uz kādu sevišķi interesantu smaku, ievelkot sevī gaisu, nedaudz paceļot augšlūpu un degunu.

Kaķim svīst tikai ķepu spilventiņi. Iespējams, esat pamanījuši mitrus nospiedumus uz galda pēc ekspertīzes vai veterinārās apskates. Kaķene var kļūt pieaugusi jau piecu mēnešu vecumā, bet runcim tam vajag no deviņiem mēnešiem līdz gadam. Kaķi murrā ne tikai no baudas, bet arī izrādot sāpes vai bailes. Kaķenes bieži murrā, kad dzemdē vai kad maigi kopj savus kaķēnus. Murrāšana ietver sevī 26 “ciklus” sekundē. Tam nepieciešamais aparāts sastāv no savā starpā saistītiem smalkiem kauliņiem, kas iet no mēles pamatnes uz galvaskausa pamatni. Šie kauliņi tā arī saucas – zemmēles kauli. Kad kaķis murrā, vibrē balss saites, kas savukārt izraisa rezonansi smalkajos zemmēles kauliņos. Kaķi to var darīt bez pārtraukuma, gan ieelpojot, gan izelpojot. Neviens precīzi nezina, kam kaķiem tas vajadzīgs. Murrā tikai kaķu sugas sīkie pārstāvji – lūši, oceloti un citi. Lielajiem kaķiem – lauvām, tīģeriem, leopardiem – virs zemmēles kauliem līdz pat galvaskausam sniedzas blīvi skrimšļi. Tie traucē kauliem vibrēt, toties tas nostiprina visu balss aparātu tā, ka lauva var rūkt 114 decibelu lielā skaļumā. Ir versija, ka murrāšana ir kaķu šūnu reģenerācijas mehānisms. Pie kam cilvēkam, kas murrāšanas brīdī ir ar kaķi kontaktā, arī notiek šis šūnu atjaunošanās process. Secinājumi uzprasās paši no sevis! Pēc franču zinātnieka Djupona di Nemāra novērojumiem, kaķi var “izteikt” septiņus līdzskaņus: M, N, G, H, B un R.
Info no šejienes