Pote mīlulim

Potes mīlulim

Atkarībā no turēšanas apstākļiem, šķirnes, vispārējās kondīcijas un veselības, kā arī imūnās sistēmas stāvokļa mūsu mājas draugi suņi un kaķi ir vairāk vai mazāk uzņēmīgi pret dažādām infekcijas slimībām. Lai pasargātu savu mīluli no bīstamām un bieži vien nāvējošām infekcijām, dzīvniekus nepieciešams vakcinēt. Likums nosaka, ka neatkarīgi no saimnieka uzskatiem un vēlmēm, kā arī no tā, vai dzīvnieks uzturas ārpus mājas vai savas teritorijas vai arī tikai mājās, obligāta ir ikgadējā vakcinācija pret trakumsērgu. Tas attiecas arī uz mājas seskiem. Ņemot vērā šīs neārstējamās, gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem nāvējošās slimības samērā plašo izplatību Latvijā, šis noteikums ir stingri jāievēro. Jāatceras, ka vakcinācija par izpildītu uzskatāma tikai tad, kad dati par tās veikšanu fiksēti vakcinācijas apliecībā un apstiprināti ar licencēta veterinārārsta parakstu un zīmogu.

Dzīvnieks jāpotē visu mūžu

Vairākums citu suņu un kaķu infekcijas slimību nav bīstamas cilvēkam, tādēļ saimnieks pats brīvi var izvēlēties, vai mājas mīlulis saņems potes pret tām vai ne. Atšķirībā no cilvēku infekcijas slimībām, kuras tiek regulāri apkarotas ar vakcinācijas palīdzību, ar dzīvnieku infekcijām cīnīties ir grūtāk, jo Latvijā ir daudz bezsaimnieka kaķu, suņu, kā arī mājas mīluļu, kuri netiek vakcinēti un kuri bieži vien ir slimību ierosinātāju nēsātāji.
Ja nevakcinēts dzīvnieks pārslimojis infekcijas slimību, tas var smagi ietekmēt dzīvnieka veselību uz visu mūžu, tādēļ mājdzīvnieku ieteicams vakcinēt, jau sākot no mazotnes un katru gadu līdz pat mūža beigām. Tas ietaupīs gan saimnieka līdzekļus, gan liekus uztraukumus, jo bīstamo slimību ārstēšana ir dārgs un ilgstošs process, kas nereti beidzas neveiksmīgi.
Kucēni un kaķēni sākotnējo imunitāti pret vairākām infekcijas slimībām iegūst zīdīšanas periodā no vakcinētas mātes. Mātes piens satur antivielas, kas pasargā mazuļus pirmajās dzīves nedēļās. Drīz pēc atšķiršanas no mātes mazuļi zaudē spēju pretoties infekciju slimībām. Vakcinācija atjauno viņu imunitāti. Lai saglabātu imunitātes spraigumu un pasargātu dzīvnieku no saslimšanas, ir nepieciešamas atkārtotas vakcinācijas visa mūža garumā, turklāt svarīgi atcerēties, ka vecākiem dzīvniekiem līdzīgi kā vecākiem cilvēkiem imunitāte pavājinās. Slimības, kas jauniem dzīvniekiem izraisa vieglu saslimšanu, vecākiem dzīvniekiem var norisināties smagā formā un pat beigties letāli. Infekcijas slimības izplatās ne vien tiešu kontaktu ceļā, bet arī ar gaisa, cilvēku apģērba un apavu starpniecību.
Vakcīnas ir izstrādātas tā, lai, ievērojot pareizu vakcinācijas shēmu, maksimāli pasargātu dzīvnieku no izplatītākajām infekcijām. Par nepieciešamo vakcināciju shēmu kucēnam vai kaķēnam izstāstīs veterinārārsts, vienlaikus veicot arī mazuļa klīnisko izmeklēšanu, konsultāciju par veselības stāvokli, kopšanu, barošanu un apmācību.

Vismaz reizi gadā – uz profilaktisko apskati

Vismaz reizi gadā nepieciešams veikt pieauguša dzīvnieka profilaktisko apskati pie veterinārārsta. Tas ērtāk izdarāms veterinārārsta vizītes laikā, kad paredzēta kārtējā vakcinācija un attārpošana. Mazuļiem līdzīgi kā cilvēkbērniem pie ārsta jādodas biežāk. Par visiem jautājumiem, kas saistīti ar mājas mīluļa veselību, konsultējieties pie veterinārārsta, jo jebkura slimība, kas ir atklāta savlaicīgi, ir ārstējama daudz vieglāk.
Pirmais un svarīgākais profilakses pasākums ir dzīvnieka atbrīvošana kā no ārējiem, tā arī no iekšējiem parazītiem. Tie paaugstina dzīvnieka uzņēmību pret infekcijas slimībām, novājina imūnsistēmu, tādēļ 7-10 dienas pirms ikgadējās vakcinācijas dzīvnieks obligāti ir jāattārpo. Dzīvniekam, kas cieš no parazītiem, arī saimniekam neredzamiem, pēc vakcinācijas neizveidojas pietiekama imunitāte, tādēļ tas var saslimt pat ar tām slimībām, pret kurām ir vakcinēts. Tikai šoreiz tā nebūs vakcīnas vai ārsta vaina, bet gan paša saimnieka nolaidība.
Ja saimniekam šķiet, ka nedz blusas, nedz tārpi mīlulim nav manīti, tas nenozīmē, ka tā arī ir. Dzīvnieki, kas invadējušies ar zarnu parazītiem inkubācijas periodā, īpaši, ja dzīvnieki ir spēcīgi un labi kopti, zināmu laiku izskatās veseli un nekādas slimības pazīmes nav novērojamas. Uzņēmīgāki ir novārguši dzīvnieki, kucēni un kaķēni, kas var slimot pat kopš dzimšanas, invadējoties no mātes. Daži tārpu veidi, kas parazitē suņu un kaķu organismā, var invadēt arī cilvēkus – īpaši viegli saslimst bērni. Parazītu klātbūtni organismā bez laboratoriskas izmeklēšanas noteikt nav iespējams, un arī analīzes ne vienmēr uzrādīs pozitīvus rezultātus. Tādēļ pašu drošības un dzīvnieka veselības labad mīlulim labāk profilaktiski dot prettārpu zāles. Nepieciešamos medikamentus, devas un lietošanas kārtību ieteiks veterinārārsts.

Materiāli no šejienes