Ticējumi par kaķiem

I. Kaķa īpašības.
II. Dabūšana un atdošana.
III. Kaķis zīlē naidu.
IV. Kaķa sakars ar meitām.
V. Kaķu cienīšana.
VI. Kaķis sakarā ar pelēm.
VII. Kaķis sakarā ar zirgu.
VIII. Melna kaķa burvju spēks.
IX. Kaķa mazgāšanās zīlē viesi.
X. Kaķa vārtīšanās.
XI. Kaķis laika zīlēšanā.
XII. Kaķis zīlē nāvi.
XIII. Kaķis sapnī.

I. Kaķa īpašības.

12411. Kaķis esot cēlies no viena velna, kas gribējis
daudz gaļas ēst. [Skat. Velns.]
/J. Plaudis, Dzērbene./
12412. Senos laikos kaķim bijusi tik īsa astīte kā zaķim,
bet zvēru karā viņš nesis bomi un no tā laika
viņam ir gara aste. [Sal. gailis, lapsa, lācis.]
/J. Enkmanis, Smiltene./
12413. Kaķis apkaš savus mēslus, lai peles par viņu neda-
būtu zināt. Viņiem patīk peļu smaka, kādēļ tie
tūliņ peli nenokož, bet kādu laiku ar to spēlējas.
/S. Gūberts, 1688./
12414. Ja kaķim nogriežot ausis, tad tas vairs neskrienot
uz kaimiņiem. /S. Gūberts, 1688./
12415. Ka kaķis ņaud, tas nozīmē kādu nelaimi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Nereta./
12416. Ja kaķi ņaud mājās, tad saka, ka viņi paredzot mā-
jās kādu nelaimi. /E. Aizpurve, Lubāna./
12417. Nedrīkst klausīties ilgāku laiku kaķa ņurdēšanā,
jo tad var ausī ieaugt varde.
/Br. Puksts, Aglona./
12418. Kaķis kriķus maļot. /K. Jansons, Gatarta./
12419. Kaķis miegu maļ. /K. Jansons, Plāņi./
12420. Kad kaķis urrā, tad tam labi prāti; kad asti
groza, tad viņš lamā. /K. Jansons, Plāņi./
12421. Ja kaķis kustina asti, tad viņš kādu soda.
/K. Steinbergs, Skrunda./
12422. Ja kaķis asti purina, tad viņš lād.
/A. Lau, Mežotne./
12423. Kad kaķis luncina asti, viņš nolād kādu cilvēku.
/K. Arājs, Virbi./
12424. Kad kaķis pēc pēršanas asti noluncinot, tad viņš
nolādot to, kas pēris. /A. Krūmiņa, Smiltene./
12425. Kad kaķis ar asti sit gaisu, tad viņš kādu lād.
/V. Spandegs, Pociems./
12426. Kad kaķis asti svaida, tad viņš lamājas: "Lai tev
šā, lai tev tā, lai tev katrs virsū brauc!"
/P. Š., Rauna./
12427. Kad kaķis asti loka, tad tavi draugi tevi aprunā.
/H. Skujiņš, Smiltene./
12428. Kaķa mēlē trīsdeviņas slimības. [Sal. suns.]
/M. Navenickis, Zasa./
12429. Kaķim uz mēles ir deviņas nelaimes, bet sunim
deviņas laimes, tāpēc ja suns aplaiza kādu brūci,
tā ātri saret. /F. Rozentāle, Talsi./
12430. Kaķim esot deviņas indeves mēles galā, sunim devi-
ņas veselības. /A. L.-Puškaitis, V, 300, Talsi./
12431. Ja kaķis zāli ēd, mājās būs nepatikšanas vai
slimība. /V. Bērziņa, Priekule./
12432. Kaķa kodums lēti nedzīst. [Sal. suns.]
/P. Š., Rauna./
12433. Ja iekož kaķis, tad ir trīsdeviņas indeves (nelai-
mes), ja suns, tad trīsdeviņas laimes.
/J. Cinovskis, Alsunga./
12434. Kaķam 9 laimes un 1 nelaime (saka arī 9 nelaimes).
/K. Jansons, Plāņi./
12435. Ja kaķa spalva kaklā ieiet, tad kakls sāp.
/K. Jansons, Plāņi./
12436. Kaķa spalvas nedrīkst ņemt mutē, jo tad dabū
diloni. /Šķila, Nīca./
12437. Ja kaķis, zaķis vai lapsa pāriet par ceļu, jeb
krauklis pārlaižas par galvu, tad būs nelaime
priekšā. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12438. Ja kaķis pārskrien par ceļu, tad neies labi.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./
12439. Kad kaķis pārskrien par ceļu, tad būs nelaime
priekšā. /P. Š., Rauna. K. Corbiks, Valgunde./
12440. Melns kaķis pārskrien par ielu - neveiksme gaidāma.
/L. Lejasmeijere, Piltene./
12441. Ja svarīgās darīšanās ejot kaķis pārskrien pār
ceļu, tad darīšanās neveicas.
/K. Krastiņš, Jaunpiebalga./
12442. Kad kaķis pārskrien pār ceļu mājā nākot, tad mājā
notiks kāda nelaime. /J. A. Jansons, Rīga./

12443. Ja kaķis pārskrien šķērsām ceļam, tad notiks kāda
klizma. Saka: "Kaķis aizvilka baļķi priekšā", ja
nav kāds nodoms izdevies. /J. Rinkuss, Prauliena./
12444. Ja kaķis pārskrien pāri ceļam, tas jārauga atdzīt
atpakaļ, ar pātagu uzsitot; tad nekas nekaitēs.
/K. Lielozols, Nīca. Bērziņš, Ropaži./
12445. Ja kaķis pārskrien pār ceļu un viņu atvelk pa to
pašu ceļu atpakaļ, tad nelaime nav sagaidāma.
/K. Kēze, Priekuļi./
12446. Ja kaķis pārskrien no labās uz kreiso pusi pār
ceļu, tad ir laime, bet ja no kreisās uz labo, tad
ir nelaime. /T. Dzintarkalns, Talsi. M. Ozola,
Piebalga. E. Reinbacha, Vecpiebalga./
12447. Kad kaķis pārskrien pār ceļu no kreisās uz labo
pusi - būs laime, kad no labās puses uz kreiso -
nelaime. /E. Bukava, Rīga. E. Kampare, Skrunda./
12448. Ja melns kaķis pār ceļu pārskrien - gaidāma laime.
/V. Priedīte, Mālpils./
12449. Ja melns kaķis pār ceļu pārskrien, tad būs laime,
ja raibs vai pelēks - nelaime. /L. Čapa, Rīga./
12450. Ja pār ceļu gājēja priekšā pārskrien melns kaķis,
tad gājējs piedzīvos nelaimi vai arī kādu neizdo-
šanos. /V. Grūnbergs, Jaunpiebalga./
12451. Ja melns kaķis pārskrien pār ceļu, tad gaidāma ne-
veiksme, ja balts - tad nekas ļauns nenotiks.
/K. Kēze, Priekuļi./
12452. Ja kaķis pārskrien pa ceļu, tad tie cilvēki, kas
kopā gāja, vairāk nekad neies kopā.
/V. Duka, Vidzemes Maliena./
12453. Ja pār ceļu pārskrien melns kaķis, tad notiks kāda
nelaime. Bet ja melnajam kaķim ir baltas kājas,
tad būs laime. /A. Preise, Embūte./
12454. Ja kaut kur iet un tad pārskrien kaķis pār ceļu,
tad meitas satikšas ar puišiem, un puiši satikšies
ar meitām. /T. Dzintarkalns, Talsi./
12455. Ja govij teļš piedzimst, kaķis lūdz Dievu [dabūs
pienu]; ja sievai bērns piedzimst, kaķis lādas
[mazi bērni kaķus moka]. /J. A. Jansons, Sigulda./
12456. Kaķam kniebj astē un prasa: "Vai saimnieks mājā?"
/K. Jansons, Plāņi./
12457. Ja kaķi ķer aiz astes, tad viņš dabū caureju.
/E. Zariņa, Cenas./
12458. Kaķi ar melniem ķepu spilventiņiem ir laimīgi.
/J. A. Jansons, Tukums./
12459. Ja kaķim pārvelk ar pindzeli, tad viņš nosprāgst.
/J. Briņķis, Sidgunda./
12460. Ja kaķis pietaisa cilvēka drēbes, tad tam cilvēkam
sagaidāma nelaime. /M. Zaķe, Rauna./

12461. Ja kaķis ir slinks un tup sarāvies, būs nelaime.
/J. Austrums, Krape./
12462. Ja kaķis ar suni mājās dzīvo draudzīgi, tad tajās
mājās ķildojas cilvēki. /K. Steinbergs, Skrunda./
12463. Kad kaķis aiziet no mājas, tad būs liels sliktums;
bet kad svešs kaķis ienāk mājā, tad būs liels la-
bums. [Sal. suns.] /V. Arbidāns, Latgale./
12464. Kad kaķi nes mājā, tad jāplūc smilgas, lai būtu
medīgs kaķis. /A. Aizpurve, Lubāna./
12465. Kad nes jaunu kaķi mājās, tad nesājs uz ceļa ne-
drīkst mīst, jo tad kaķis mājās izmētā savus iz-
kārnījumus kur nevajaga. /V. Krieviņš, Daugmale./
12466. Ja svešs kaķis ienāk mājās, tad sagaidāma liela
laime. /A. Zālīte, Bērzpils. L. Reiteris, Lubāna.
M. Leimane, Lubāna./
12467. Kad cita mājā atnāk kāds svešs kaķis, tad saka, ka
tas saimnieks būs laimīgs. /J. Rupjais, Asūne./
12468. Kod pi saiminīka uz ustobu atīt sveši kači, itei
pīzīmēj, ka pi juo atbrauks gosti vai radinīki, nu
tuolos pusis, a kod kačs nu saiminīka skrīn uz
cytu saiminīku un nagrib dzeivuot, itei pīzīmēj,
ka nu tuo saiminīka kas nebejs nu juo, ustobys
izbrauks vai izīs uz gara laika.
/V. Podis, Rēzekne./
12469. Kad muojuos īsarūn svešs kačs un atlik te dzeivot,
tad muojuos byus kuozas. /T. Beča, Preiļi./

12470. Ja kaķim dod siltu maizi ēst, tad viņš vairs nevar
peles atrast. [Sal. suns.] /A. Korsaks, Ezere./
12471. Ja kaķēnu sauc par žurku, tad kaķe viņu apēd.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
12472. Kad kaķes bērnus sauc par pelēniem vai žurcēniem,
tad kaķe bērnus apēd.
/K. Lielozols un M. Sils, Nīca./

12473. Kad kaķei ir mazi kaķēni un kāds tos pirmo reizi
redzēdams teic: "Kādi kaķēni, tādi kā žurkas!",
tad kaķe visus savus kaķēnus nokož.
/A. Drāzniece, Nīca./
12474. Lai runči neēstu mazus kaķēnus, jāsaka: "Kungi un
mamzeles sabraukuši." /V. Ķiņķeris, Madona./
II. Dabūšana un atdošana.12475. Ja kaķi dabū no otra dāvātu, tad devējam vajaga
dot adatas, lai kaķis būtu kā adata medīgs uz
pelēm. /P. Š., Rauna. J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
12476. Kad no cita dabūj kaķi, tad adata esot jādod pretī.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
12477. Par kaķi jāmaksā lāpāmā adata, tad tas ir medīgs.
/J. Krastiņš, Irlava./
12478. Kaķi pērkot nav jādod nauda, bet adata, jo tad
kaķis nadzīgs peļu ķērājs. /K. Atgāzis, Nītaure./
12479. Kad kaķi dod otram, tad par maksu saņem adatu. Tad
kaķis jaunajā vietā būs labs medinieks - acīgs kā
adata. /A. Zālīte, Bērzpils./

12480. Ja ņem no kāda kaķi, tad vajaga dot adatu; tad
kaķis esot medīgs.
/K. Lielozols, Nīca. I. Kažoka, Lubāna./
12481. Par kaķi jādod lāpāmā adata, lai tas labi peles
ķer. /E. Medene, Meirāni./
12482. Kad kaķi ņem no otra, par maksu jādod lāpāmā adata,
lai tas būtu lodens uz pelēm.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
12483. Lai kaķis būtu medīgs, tad par to kaķi, kas atnests
no citas mājas, jādod lielā lāpāmā adata par maksu;
kaķis tad būs tik mundrs un čakls kā adata.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
12484. Par kaķi dod adatu, tad tas labi peles ķer.
/M. Pelēce, Cirsti./
12485. Kad kaķi nesot no kaut kādas mājas, tad vajagot
iedot lielu garu pavedienu dzijas ar adatu, lai
kaķis ejot tālu peles ķert. /J. Daizis, Nīca./
12486. Jaunu kaķīti saņemot, nedrīkst teikt paldies, bet
jādod adatiņa pretī. /A. Smilga, Rīga./
12487. Ja mazu kaķīti nesot uz jaunu vietu, tad par kaķa
audzējumu vecajam saimniekam neesot jāsaka paldies,
citādi kaķēns nomirstot. /A. Aizsils, Lubāna./
12488. Kad ņem no citām mājām priekš sevis audzēt kaķēnu,
tad jādod par to adata, lai kaķis būtu medīgs.
/E. Kampare, Piebalga./
12489. Ja ņem kādu kaķēnu vai kucēnu, tad par velti
nedrīkst ņemt; jāmaksā vismaz adata kā zieda nauda,
lai kaķis jeb suns labāki redzētu.
/O. Darbiņš, Birži./
12490. Lai kaķis, kas nupat pārnests mājā, nebēgtu projām,
tad jem to pie ausīm, velk trīs reiz caur istabu
un paberž ar asti pie krāsns. Smērē tam arī trīs
vakari no vietas ķepu ar sviestu.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
12491. Lai kaķis neaizbēgtu atpakaļ uz māju, tad nesot
tas jāapgriež 9 reizes apkārt.
/A. Broža, Naukšēni./
12492. Ja kaķis nenāk līdz uz jaunu dzīves vietu, tad va-
jag to aiznest, un pa ceļu ejot katru krūma zaru
vajag lauzt uz priekšu, tad kaķis jaunā mājā
dzīvos. /A. Kondrāte, Veļķi./
12493. Kad kaķi pārnes uz citu māju, tad viņu vajaga vilkt
aiz astes ap piestu, tad neiet atpakaļ uz veco
vietu. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
12494. Kad atnes jaunu kačīti, tad atnesējam pašam tys nav
juonas ustabā, bet juopagaida, koleidz tū īnas
kaids cyts - vacuoks. Tad byus lobs kačīts.
/I. Armans, Vārkava./
12495. Jaunu kačīti nest uz muojuom vajag mīkrēslī un
ejūt pa sovu pogolmu, turūt kačīti rūkā, vajag ķert
kaidu cīsiņu vai kū cytu. Tad atnastajs kačs givs
peles. /P. Vaivods, Vārkava./
12496. Kod saiminīks atnas uz sātu kaču, vyspyrmuok, kab
kačs nikur nu ustobys sova saiminīka najītu un
napropultu, tod vajag treis reizis apvoduot kači
ap golda kuoji. Kačs nikur vairuok naīs pi cyta
saiminīka. /V. Podis, Rēzekne./
12497. Jo kačs bīži sēd uz lūga un verās pa lūgu, tad
tamā sātā dreiži byus kuozas. /T. Beča, Preiļi./
III. Kaķis zīlē naidu.12498. Ja kaķis vai suns atstāj savu saimnieku, tad tam
saimniekam būs jāizput. /J. Skara, Jaunpiebalga./
12499. Kad kaķis pie stenderes ar nagiem skrāpē jeb vēju
zīlē, tad būs mājā strīdus, naidus, sarūkšanās.
/K. Jansons, Plāņi./
12500. Kad kaķis skrāpējoties ap mājas sienām, tad mājā
būšot naids. /D. Dama, Smiltene./
12501. Ja kaķis kaut ko skrāpē, tad būs nepatikšanas.
/A. Aizsils, Zilupe./
12502. Mājā vajagot turēt daudz kaķu, tie izplēšot raga-
nām acis. /L. Lauva, Lubāna./
12503. Nevajaga iet pa to vietu, kur kaķis gājis, jo
kaķis velk sev līdza nelaimes pavedienu. Ja tur
tomēr jāiet, tad kājas jāceļ augstāku par kaķa mu-
guru, lai to pavedienu nepārrautu.
/M. Sīlis, Cēsis./
IV. Kaķa sakars ar meitām.

12504. Ja kaķis tautas dziesmās danco uz akmeņa, tas zī-
mējas uz kāzām. /P. Š./
12505. Ik kaķītis Dievu lūdza
Meitiņām piedzimstot:
Ies meitiņa laidarī
Dos ķipīti palaizīt. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12506. Ja kaķis izlien meitai caur kājām, tad to vajaga
bāzt atpakaļ. Ja to nevar izdarīt, tad viņa paliks
veca meita. [Sal. suns.] /M. Macpāne, Alsunga./
12507. Kas kaķus mīlējot, tam kāzu diena esot laimīga.
/E. Aizpurve, Lubāna./
12508. Par kaķīti adatiņu,
Par sunīti sāls saujiņu,
Tā dziedāja veci ļaudis,
Tā ir mana līgaviņa.
/J. Zariņš, Aizkraukle. LD 34144./
V. Kaķu cienīšana.

12509. Kaķim nedrīkst pāri darīt, tad pastarā dienā Dievs
grēkus nepiedos. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12510. Kaķi nedrīkst mācīt, tad netiks debesīs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
12511. Kaķim nedrīkst sist ar pātagu, tad viņš istabā
ķēzās. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
12512. Kad ar pātagu kaķi sit, tad atņem zirgam spēku.
[Sal. govs.] /L. Strute, Šķibe./
12513. Kaķi nedrīkst pērt ar pātagu, citādi tas aizbēg no
mājām. /A. Zeltkalns, Lubāna./
12514. Kaķim nevajaga likt astē spīles, citādi tas pieķē-
zīšot istabu. /K. Corbiks, Kroņa - Vircava./
12515. Kaķi nevajagot aiz astes raut, tad aplam ķēzoties.
/J. A. Jansons, Sigulda./
12516. Ja kaķi aiz astes ķer, viņš istabā dirs.
/K. Jansons, Viļāni./
12517. Kas kaķi nosit, tas viņā dzīvībā bez acīm staigā-
šot. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
12518. Kas nav precējies, tam nevajaga kaķi slīcināt; kas
slīcina, tas savu laimi pazaudē.
/K. Corbiks, Mežotne./
VI. Kaķis sakarā ar pelēm.12519. Kad kaķam nogriež ūsas, tad viņš vairs nesaož peļu
smaku. /P. Š., Rauna./
12520. Kaķim nedrīkst ūsas noraut, jo tad kaķis neķerot
vairs peles. /A. Aizsils, Lubāna./

12521. Ja kaķim apgriež jeb viņam apdeg ūsas, tad viņš
vairs nesaož peļu. /O. Darbiņš, Birži./
12522. Ja kaķim dod siltu maizi, tad tas peles neķer.
/K. Lielozols, Nīca./
12523. Kaķim ar dzelzi nevajaga sist, tad viņam nelaimē-
jas peles ķert. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./
12524. Ja par kaķi saka paldies, tad tas peles neķer.
/E. Medene, Meirāni./
12525. Turams kaķēns jāsviež pār žogu, tad būs labs peļu
ķērējs. /M. Veidenberga, Vecmokas./
12526. Ja kaķi rauj aiz astes, tad tas neķer peles.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
12527. Kad kaķis noķer uz lauka peli, tad tas to tikmēr
nevar apēst, kamēr nav cilvēkam parādījis.
/E. Zommere, Rauna./
12528. Pirmie bērni kaķam un suņam jāslīcina, jo tādu ko-
dums ļoti sāpīgs un pie tādiem drīzāk trakums pie-
metas. /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./
VII. Kaķis sakarā ar zirgu.12529. Ja kaķi ved ratos ar zirgu, tad zirgs ātri nokūst,
sevišķi tad, ja vējš pūš zirgam virsū.
/S. Gūberts, 1688./
12530. Kad kaķi ar zirgu ved, tad zirgs svīst.
/K. Jansons, Plāņi. I. Stirna, Skrunda./
12531. Ja kaķi ved ar zirgu, tad zirgs kasās.
/M. Igaune, Galgauska./
12532. Kaķi ar zirgu nevar vest, jo tad nav zirga laime.
Var tikai nest. /M. Macpāne, Alsunga./
12533. Kaķis nav ar zirgu jāved, jo tad zirgi plēšas.
/V. Alke, Jaungulbene./
12534. Kaķi nevajaga ar zirgu vest, tad zirgs paliek kā
kaķis. /P. Zeltiņa, Ikšķile. A. Sausā, Tirza.
E. Stīpniece, Vērene./
12535. Kaķi no otras mājas nedrīkst ar zirgu pārvest, tad
arī zirga spalva paliek kā kaķim.
/A. Bulēne, Rīga./
12536. Ja kaķi ar zirgu ved, tad zirgiem astes sari
izkrīt. /A. Mencis, Puikule./
12537. Ja kaķim sit ar pātagu, tad sitēja zirgs izdilst
un paliek nespēcīgs kā kaķis.
/J. Briņķis, Sidgunda./
12538. Kad zirgā ved kaķi, tad zirgi ir nespēcīgi.
/L. Strute, Šķibe./
12539. Kaķi nevar ar zirgu vest, jo tad zirgs kūst.
/K. Kristape, Olaine./
12540. Kad kaķi ved, tad akmens jāieliek vezumā, lai
zirgs nekūst. /J. Steglavs, Jelgava./
12541. Kad kaķi ved, tad vezumā jāieliek akmens, lai zirgs
nepiekūst. /Bērziņš, Ropaži./
12542. Kad kaķi ved, tad akmens jāliek vezumā, lai zirgs
nenokūst. /J. A. Jansons./
12543. Saimnieks nedrīkst kaķu pērt, jo tad zirgiem pie-
sitoties visādas slimības. /K. Corbiks, Tukums./
12544. Kas kaķus mīļo, tam zirgi izdodas.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
12545. Kas kaķi neierauga, tam zirgi neizdodas.
/K. Jansons, Plāņi./
12546. Ja zirga vīrs kaķam ar apaušiem sit, tam zirgi
neizdodas. /K. Jansons, Plāņi./
12547. Ja kaķis izlien caur kāju starpu, tad vairs nav
zirgu laimes; un to var novērst tādā kārtā, ka
kaķi izvelk pie astes atkal atpakaļ.
/J. Cinovskis, Alsunga./
VIII. Melna kaķa burvju spēks.12548. Ja kāds glabājot melnu kaķi, tad tam esot daudz
naudas. /H. Lindberga, Veselauska./
12549. No mella kaķa varot naudu izvārīt.
/K. Jansons, Plāņi./
12550. Kaķis zīlēšanā daudzreiz pieviļ, bet suns nepieviļ.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Piltene./
12551. Vajaga uzmeklēt melnu kaķi un Zaļās ceturtdienas
vakarā aiziet ar to uz tādu ēku, kur nav cilvēku.
Dzīvs kaķis jāieliek podā un tikmēr jāvāra, kamēr
tikai vairs kauli paliek. Tad jānostājas spieģeļa
priekšā un, tur skatoties, jāmet kaķa kauli sev
pār galvu. Tas jādara tik ilgi, kamēr, kādu kauliņu
rokā ņemot, pats vairs nebūs spieģelī redzams. Tas
būs tas brīnuma kauls, ko pie sevis turot, paliek
neredzams. Kaķi vārot, gan rādīsies visādi ēni un
briesmoņi, kas lūkos darbu traucēt, bet nevajaga
neko bīties un dzīt tikai traucētājus projām. [Sal.
krauklis.] /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 206./
12552. Ziemassvētku vakarā jānoķer melns kaķis, bet itin
melns, tā kā tam nav nevienas baltas spalviņas.
Šis melnais kaķis jāiebāž maisā un maiss jāaizsien.
Tad tas jāaiznes uz baznīcu un jāapnes ap to trīs
reiz apkārt. Pēc tam pārnes kaķi atkal uz mājām un
liek to dzīvu vārīt. Bet grāpītis jāaiztaisa visai
cieti, jo citādi caur ūdeņa izgarošanu aizietu da-
žas spēcīgas daļas vējā: bez tam arī ūdens nedrīkst
izvārīties, jo jaunu nav brīv pieliet. Kaķis jāvā-
ra, kamēr visa gaļa no kauliem atlobījusies, savi-
rusi un izšķīdusi. Kad kaķis tādējādi izviris, tad
grāpīti noceļ un ienes telpā, kur atrodas spieģe-
lis. Tad ņem vienu kaulu pēc otra, un tur starp
sevi un spieģeli, kamēr beidzot uzdabūn īsto, t.
i. to, kuru priekšā turot pats sevi vairs nevar
spieģelī redzēt. Tāds kauls ir tikai viens vienīgs,
un tikai melna kaķa kaulos atrodams.
/R. Kalniņš, Sesava./
12553. Jadabū tāds melns kaķis, kuram nav nevienas baltas
spalviņas. Tas jāvāra Ziemas svētku jeb Jauna gada
naktī no pulksten 11 līdz 12. Lai ļauni gari neka-
vētu vārīšanu, tad ar tērauda nazi trīs reiz
jāapvelk sev riņķis apkārt. Riņķi velkot jāuzmanās,
ka nazis nevienā vietā neizlec no zemes laukā.
Izvārītie kauli jātur pret spieģeli. Visus kaulus
var spieģelī redzēt, bet brīnuma kauls tur neat-
spīd. Ar šo kaulu arī cilvēks paliek neredzams.
[Sal. krams, brīnuma zāle.] /J. Rubenis, Ērgļi./
12554. Jauna gada naktī divpadsmitos jāvāra katlā tīri
melns kaķis, kamēr kauli vien paliek pāri. Ja nu
ar šo vārījumu apsmērējas, tad cilvēks paliek ne-
redzams, var visu noklausīties un darīt kas patīk.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
12555. Ja atrod nosprāgušu melnu kaķi, tad tam jānovelk
āda, tā jāizģērē kaķa izvārītā miesā, kurai klāt
pielikta vēl tāda vārpata, kas izaugusi caur zirga
skeleta aci. No šīs kaķādas jāpašuj cepure. Šo
cepuri galvā uzliekot, var kļūt neredzams.
/J. A. Jansons, Olaine./
12556. Jāuzmeklē pavisam melns kaķis, jānosit un jāizņem
no tā krusta kauls. Ja šo kaulu iešuj biksēs,
tāds, kas tās bikses vilks kājā, paliks citiem
neredzams. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 706./
12557. Puisis meitu un otrādi var sev pielabināt, ja
izvāra gluži melnu kaķi, kura kaulos ir brīnuma
kāsītis un skruķītis. [Sal. sikspārnis, vardes.]
/K. Jansons, Plāņi./
12558. Vajag sameklēt malnu kaķi, kuram nabyutu ni vīnas
boltas spalviņas, tū kaķi vajag izvuorēt. Jouzlīk
kotls, josakur guns, un tod, kad yudins aizavore-
jas, tad kotru kauliņu jobož mutē un josoka uz
utro vai tu mani redzi? Kad utrais atbild radzu,
tod vel jojem cyti kauliņi un tai pat jovaicoj
leidz tam, koleidz utrais pasacīs ka naradzu. Pe-
dejais kauliņš ir tys vajadzīgais, ar tu kauliņu
var pajemt ku tikai grib. Pi ko ir malno kaķa kau-
liņš, to cylvāki cyti naredz un jis katrā būdē var
pajemt par velti, kas vīn tik jam pateik.
/Gari-Jone, Domopole./
12559. Kad nokauj melnu kaķi un izvāra to, tad vajaga
stāties spieģeļa priekšā un ņemt katru kaķa kauliņu
mutē līdz tam laikam, kamēr sevis vairs neredzēsi,
pēc tam kad kauliņu ņem mutē, tad neviens cilvēks
to neredzēs, bet ja izvilks kauliņu no mutes, tad
atkal varēs redzēt pa vecam. /J. Rupjais, Asūne./
12560. Ja melnu kaķi aiznes uz krustceļa un to paspaida,
lai ņaud, tad nāk velns un dod naudu.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
12561. Ap pusnakts laiku vajagot melnu runci iebāzt maisā
un iet trīs reizes apkārt baznīcai, risinot šņori
un sasienot deviņdesmit deviņus mezglus. Trešā
reizē satiekot velnu, kas jautājot: "Ko tu nes?"
Nesējam jāatbild: "Zaķi nesu." "Cik gribi?" -
"Simtu rubuļu!" Velns pie altāra naudu samaksājot,
bet nesējam vajagot bēgt un noskriet simtu soļu
no baznīcas, iekams velns pagūstot atraisīt visus
deviņdesmitdeviņus mezglus. Ja tas izdodoties, tad
varot pirkt, ko gribot, bet simts rubuļu no kabatas
nekad neizejot; ja neizdodoties, tad paliekot velna
nagos. /K. Lielozols, Nīca./
IX. Kaķa mazgāšanās zīlē viesi.

12562. Ja kaķis mazgājas, tad drīzumā būs viesi.
/V. Baltais, Lubāna./
12563. Kaķim mazgājoties, viesi tuvojas no tās puses,
pret kuru vērsts kaķa kūkums.
/J. A. Jansons, Vecbrenguļi./
12564. Ja kaķis svētdienas rītā mazgājas, tad būs ciemiņi
no tās puses, uz kuru pusi kaķim ir kūkums.
/V. Slaidiņa, Drusti./
12565. Ja kaķis uz cepļa sēd un mazgājās, tad no tās puses
nāks viesis, uz kuru pusi ir kaķa kuprs. Bet ja ka-
ķis mazgājas pie durvīm, tad nāks ubags mājā.
/J. Rečs, Silajāņi./
12566. Kaķis laizās - būs viesis jeb viešņa: uz kuru pusi
kuprs - no tās puses nāks.
/Atbals k. 1895. P. Lodziņš, Sērpils./
12567. Ja kaķis mazgājas, tad viesi gaidāmi no tās puses,
uz kuru kaķim ir kupris. /I. Kažoka, Lubāna./
12568. Ja kaķis mazgā galvu, tad ciemiņš; ja muguru, tad
viešņa. /E. Zirnītis, Lubāna./
12569. Kad kaķis mazgājas, tad no tās puses nāks ciemiņs,
uz kurieni ir pagriezts kaķa kūkums.
/P. Š., Rauna. Z. Lancmanis, Lejasciems.
P. Zvirgzdiņš, Mārciena./
12570. Kad kaķi mazgājas un laizās, tad ciemiņi gaidāmi
no tās puses, uz kuru kaķiem kūkumi.
/A. L.-Puškaitis./
12571. Kad kaķis mazgājas, tad būs viesi, uz kuru pusi
kaķim kūkums, no tās puses būs viesi.
/M. Pelēce, Cirsti. K. Corbiks, Līvbērze./
12572. Ja kaķis mazgādamies tur kūkumu uz durvīm, tad būs
viesis. /J. Rubenis, Ērgļi./
12573. Kad kaķis mazgājas, gaidāms ciemiņš no tās puses,
kurp kaķis muguru pagriezis.
/J. Cinovskis, Snēpele. K. Cobriks, Jelgava./
12574. Ja kaķis mazgājas, tad viesi nāks. Uz kuru pusi
kupra, no tās puses būs viesis. Citi saka, uz kuru
pusi astes gals, no tās puses nāks viesis.
/O. Darbiņš, Birži./
12575. Jo kačs mozguojuos, ar depīti glauda sovu spolvu,
tad byus gosti. Uz kuru pusi kuprītis, vai astes
gols, nu tuos puses byus gosti. /T. Beča, Preiļi./
12576. Ja kaķis mazgājas, tad no tās puses, pret kuru
kaķa mugura pagriezta, ciemiņi nāks.
/J. A. Jansons, Bīriņi. M. Navenickis, Zasa./
12577. Ka runcis mazgājas, aties višu.
/A. Medne, Kuršu kāpas./
12578. Ja runcis mazgājas, - viesis nāk no tās puses, ar
kuru ķepu viņš mazgājas. /J. A. Jansons, Rāmuļi./
12579. Kad kaķis laizās un met ķepu aiz auss, tad nāks
viesi mājā. Uz kuru pusi kaķim stāv kūkums jeb
astes gals, vai arī uz kuru pusi viņš met ķepu, no
turienes gaida viesus. /A. Upmane, Jaungulbene./
12580. Kad runcis pucējas, tad vieši būs.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./
12581. No tās puses būs ciemiņš, no kuras puses kaķis
laizoties met ar ķepu. /K. Atgāzis, Nītaure./
12582. Kad kaķis mazgājas, tad viesi nāk.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava, arī Aizdzire./
12583. Kad kaķis mazgājas, tad vajag skatīt astes galu,
jo uz kuru pusi astes gals, no tās nāks ciemiņš.
/K. Jaunzeme, Nīca. V. Bērziņa, Priekule./
12584. Kad kaķis laizās, tad gaidāmi viesi. Uz kuru pusi
kaķim aste, no tās puses gaidāmi viesi.
/V. Holcmane, Vandzene. Z. Prauliņa, Aumeisteri./
12585. Ja kaķis mazgā muti, tad gaidāmi viesi, no tās
puses, kurā kaķim aste. /A. Zaķe, Drusti./
12586. Ja kaķis mazgājas, tad no tās puses, uz kuru astes
gals rāda, ciemiņi nāks.
/J. A. Jansons, Bīriņi. V. Greble, Kalnmuiža./
12587. Kad kaķis pucējas, tad gaidāms svešs no tās puses,
uz kuru kaķim aste; tad kaķis jāsviež durvīs. Ja
viņš nāks atpakaļ pie galda, tad būs jādod ēst; ja
paliks pie durvīm, tad ne. /K. Lielozols, Nīca./
12588. Ja kaķis laizās, tad būs ciemiņi.
/K. Pavasare, Āraiši. V. Spandegs, Pociems.
J. A. Jansons, Salaca un Tirza. K. Cobriks,
Kroņa-Vircava un E. Kampare, Skrunda./
12589. Kad kaķis laizās, tad viņu vajag vilkt aiz ausīm
pie durvīm; ja kaķis palaists vaļā pieskrej pie
galda, tad būs viesi, bet ja citur, tad nebūs.
/K. Klause, Jaunpiebalga./
12590. Kad kaķis laiza ķepiņas un glauda savus vaidziņus,
tad ciemiņš gaidāms. /B. Blumbachs, Lībaki./
12591. Kad kaķis laizās, tad ciemiņi nāk.
/J. Treimans, Bērze. R. Bērziņš, Džūkste./
12592. Kod kačs, sādādams uz krāsla, suoks mozguotīs,
itei pīzīmēj, ka dreiži atbrauks gosti.
/V. Podis, Rēzekne./
12593. kad kaķi laizās (mazgājās), tad būs ciemiņi; tāpat
arī ciemiņi gaidāmi, kad žagatas lēkā gar mājas
durvīm. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./
12594. Ja kaķis laiza priekškājas, nāks ciemā vīrietis;
ja muguru, sieviete. /J. A. Jansons, Piņķi./

12595. Kad kaķis mazgājas, tad viesi tuvojas.
/J. A. Jansons, Vecbrenguļi./
12596. Kad kaķis mazgājas, tad vajaga kaķi piegrūst pie
durvju sliekšņa, tad, uz kuru pusi kaķis iet, no
tās puses nāks viesis. /A. Auziņa, Jaunrauna./
12597. Kad kaķis mazgā pakaļu, tad būs nekaunīgs viesis
no tās puses, uz kuru pusi kaķim kuprs.
/A. Skrūze, Saikava./
12598. Kad kaķis pakaļu laiza, tad parādnieki nāk.
/K. Jansons, Plāņi./
12599. Ja kaķis sēdus mazgājas, tad gaidāmie ciemiņi būs
čakli. /J. A. Jansons, Vecbrenguļi./
12600. Ja kaķis guļus mazgājas, tad gaidāmi slinki ciemi-
ņi. /J. A. Jansons, Vecbrenguļi./
12601. Ja kaķis, uz grīdas sēdēdams, mazgājas, tad nāks
jauns viesis; ja viņš mazgājas uz krāsns, tad nāks
vecs viesis. /St. Kokins, Eglūna./
12602. Kādreiz var redzēt, ka kaķis uz pakaļkājas brauc
(šļūc pakaļu pa zemi), tad vajaga noskatīties kādā
virzienā kaķis brauc: no kuras puses kaķis brauc -
no tās puses drīzumā būs ciemiņš.
/E. Puriņš, Skujene./
12603. Ja kaķis skrāpējas pie kokiem būs viesi.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./
12604. Ja kaķis asti kustina, tad būs ciemiņi.
/Ž. Bergmanis, Aizupe./
12605. Ja svētdienas rītā kaķis ņaud, tad sagaidāmi cie-
miņi. /J. Putniņš, Bērzpils./
12606. Ja kaķis šķaudās, - ielūgums viesībās gaidāms.
/E. Vasermanis, Rīga./
X. Kaķa vārtīšanās.

12607. Kaķis vārtās uz nelaimi, suns kauc uz nelaimi.
/A. Skreija, Talsi./
12608. Ja kaķis vāļājas, tad būs nelaiķe.
/R. Kalniņš, Lubāna./

XI. Kaķis laika zīlēšanā.

12609. Ja lietus laikā kaķis gari ņaud, tad būs plūdi
pēc mēneša. /K. Jansons, Plāņi./
12610. Kad kaķi pavasarī stipri ņaud, tad pūs lieli pali.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
12611. Ja kaķi pavasarī stipri ņaud, tad būs lieli plūdi.
/A. Salmāns, Balvi./
12612. Kad kaķis vēkš, tad otrā mēnesī gaidāmi pali.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
12613. Kaķu vēkšīšana vēsta plūdus.
/J. Vilnītis, Jumurda./
12614. Ja kaķi auro, tad būs pali.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
12615. Ja vakaros kaķis ņaud, tad būs vējš.
/M. Macpāne, Alsunga./
12616. Kad kaķis guļot stipri ņaud, tad gaidāms stiprs
sals. /K. Lielozols, Nīca./
12617. Kad kaķis ņaud, tad sniegs kūst.
/A. Dragone, Palsmane./
12618. Kad kaķi ņaud, tad gaidāms mīksts laiks.
/A. Salmāns, Balvi./
12619. Ja kaķi ņaud vecā mēnesī, tad gaidāms silts pava-
saris; pirmā mēnesī aizņaud, otrā saņaud un trešā
- jau ūdens pa virsu līgojas.
/A. Zvejniece, Piebalga./
12620. Kad kaķi pārodamies sāk ņaudēt, tad pēc divi
nedēļām būs atkusnis. /K. Baumane, Jaunrauna./
12621. Pavasarī no tās dienas, kad kaķi sākot ņaudēt, pēc
septiņām nedēļām būšot pavasaris.
/K. Skujiņš, Valmiera./
12622. Kad kaķis ēd zāli, tad būs lietus.
/S. Gūberts, 1688./
12623. Kaķis ēd zāli būs negaiss. /V. Baltais./
12624. Ja kaķis vai suns zāli ēd, tad līs lietus jeb būs
slikts laiks. /P. Š., Rauna. Z. Lancmanis,
Lejasciems. Z. Akmentiņa,Lubāna./
12625. Kad kaķis zāli ēd, gaidāms jauks laiks.
/K. Cobriks, Jelgava./
12626. Ja kaķis ēd zāli, tad būs trūcīgs gads.
/A. Ratniece, Pabaži./
12627. Ka runces zāle grauž, speiga būs šalts.
/A. Medne, Kuršu kāpas./
12628. Kad kaķi sāk iet no mājām ārā uz medībām, tad būs
drīz pavasaris. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
12629. Ja kaķis krāsnī lien sildīties, tad būs auksts
laiks. /P. Š. Rauna. Z. Lancmanis, Lejasciems./
12630. Kad kaķis lien krāsnī, gaidāms sala laiks.
/A. Didriksone, Nogale./

12631. Kad kaķis grib siltumu, tad sagaidāms auksts laiks.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./
12632. Ja kaķis lien uz cepļa jeb ceplī gulēt, tad būs
auksts laiks. /O. Darbiņš, Birži./
12633. Ja kaķis lien krāsnī gulēt, tad gaidāms liels sals.
/A. Aizsils, Zilupe./
12634. Ja kaķis lien pie krāsns, būs sals, bet ja guļ
tālākos kaktos, laiks būs siltāks.
/A. Aizsils, Zilupe./
12635. Ja kaķis guļ uz krāsns - būs auksts laiks.
/I. Dzilna, Lubāna./
12636. Ja kaķis ziemu lien krāsnī gulēt, tad gaidāms
auksts laiks. /J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
12637. Kad kaķis slēpjas uz krāsns vai rovī, tad tas
zīmējas uz salu. /K. Pavasare, āraiši./
12638. Ja kaķis guļ ceplī, tad būs liels aukstums.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
12639. Ja kaķis uz mūra guļ, būs auksts laiks.
/J. A. Jansons, Sigulda./
12640. Ja kaķis guļot uz krāsns, tad būšot sals; bet ja
guļot uz grīdu, būšot silts laiks.
/J. Daizis, Nīca./
12641. Ja kaķis guļ uz krāsns augšas, gaidāms slikts
laiks. /J. A. Jansons, Valka./
12642. Ja kaķis meklē krāsni, tad būs slikts laiks.
/K. Rasa, Kalnamuiža./
12643. Ja kaķis vasaras laikā lien krāsnī gulēt, tad
paredzams slikts laiks. [Sal. suns.]
/O. Jaunozols, Jaungulbene./
12644. Kod kačs lien ceplī gulātu, itys pīzīmēj, ka byus
laiks solts, a ka kačs gulstas uz greibys pi
durovu, tod laiks sylts. /V. Podis, Rēzekne./
12645. Kad kaķis tup pie zemes un asti laiza, lietus
gaidāms. /K. Lielozols, Nīca./
12646. Kad kaķis guļ uz grīdas, tad būs silts laiks.
/A. Indāns, Eglūna./
12647. Ja salā kaķis guļ uz grīdas, tad sals drīz pārie-
šot. /K. Lielozols, Nīca./
12648. Ja kaķis, zemē tupēdams, laiza sev asti un slēpj
galvu, tad būs lietus. /M. Sikle, Nīca/
12649. Kod kačs sēd uz zemis, laiza sev asti un golvu
globuj zam sevis, itei pīzīmēj byut lela leita uz
gara laika. /V. Podis, Rēzekne./
12650. Lietus gaidāms, kad kaķi laizās un mazgājās.
/A. Zvejniece, Lubāna./
12651. Ja kaķis laiza logu, būs atkusnis.
/A. Aizsils, Zilupe./
12652. Ja kaķis ilgi guļ, tad gaidāms slikts laiks.
/K. Cobriks, Jelgava./
12653. Ja kaķis uz rieres guļ, tad pareģo mīkstu laiku:
ja vasarā tad uz lietu, ja ziemā tad uz sniegu.
/Fr. Vāvere, Koknese./
12654. Ja kaķis guļ uz galda, sagaidāms slikts laiks.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
12655. Kad tuvojas slikts laiks, tad kaķim lieli melnumi
acīs. /R. Šmits, Valmiera./
12656. Tuvojoties negaisam, kaķis paliekot ļoti nemierīgs.
/M. Rulle, Lubāna./
12657. Ja kaķis žāvājas, tad būs pērkons.
/A. Lau, Mežotne./
12658. Ja kaķis pie kāda priekšmeta skrāpējas, tad ziemā
būs lieli puteņi, vasarā lieli lieti. Tādēļ ļaudis
runā, kaķis vēju taisa. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
12659. Ja kaķis skrāpējas gar dažādiem priekšmetiem, tad
būs slikts laiks: ziemu putenis, vasaru lietus.
/Atbalss k. 1897. Kr. J., Nītaure./
12660. Ja kaķis skrāpē kokus, gaidāms auksts laiks.
/M. Breikša, Līgatne./
12661. Ja ziemā kaķis ar nagiem plēs koku, tad rītā snie-
gu putenis. /J. Auziņš, Sērene./
12662. Ja kaķis plēs krēslu vai citu kādu priekšmetu, tad
gaidāms vējputenis. /J. A. Jansons, Vecpiebalga./
12663. Ja kaķis, neviena nedzīts, skrien kokā, tad saka,
ka būs vējš. /M. Raņķis, Nīca./
12664. Ja kaķis pie koka skrāpējas, tad būs vējš.
/P. Š., Rīga. K. Jansons, Plāņi./
12665. Uz vētru kaķis kaķi plēš. /N. Stepānovs, Nīca./
12666. Ja kaķis skrāpējas gar koku, gaidāms vējš no tās
puses, uz kuru kaķa kājas. /K. Lielozols, Nīca./
12667. Kad kaķis "nagus trin", tad būs vētra.
/G. Stankeviča, Taurupe./
12668. Ja kaķis staipa nagus, tad būs vējains laiks.
/E. Stīpniece, Vērene./
12669. Kad kaķis paksi skrāpē, tad pēc trim dienām būs
vējš. /E. Vīksne, Vecpiebalga./
12670. Ja kaķis gar pakšiem skrāpējas, gaidāms vējains
laiks. /V. Hāzena, Nītaure./
12671. Ja kaķis skrāpē, tad gaidāms vējš.
/J. A. Jansons, Bīriņi./
12672. Ja ziemas salā kaķis ar nagiem plēš kādu lietu, tad
drīzumā būs mīksts laiks. /A. Salmāns, Balvi./
12673. Ja kaķis plēš bluķi, gaidāms vējains laiks.
/A. Klause, Jaunpiebalga./
12674. Kad kaķis plēš kokus, tad gaidāms vējš.
/M. Brante, Ainaži./
12675. Ja kaķis skrāpē koku, tad rītu būs slikts laiks.
/J. Līnis, Taurene./
12676. Kad kaķis nagiem koku skrāpē, tad laba zveja.
/K. Jansons, Viļāni./
12677. Kad kaķis liedn krāsnī jeb skrāpējas ap drēbju ku-
ļamo bluķi, tad ir slikts laiks gaidāms.
/J. Rubenis, Ergļi./
12678. Ja kaķis guļ uz krāsns, tad būs silts laiks.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
12679. Ja vienā mēnesī kaķi bļauj, otrā jau ir zaļa zāle
un lopus dzen ganos. /V. Miķelāns, Slate./
12680. Četras nedēļas pēc pirmajiem kaķu auriem pavasarī
pilnīgi izbeidzas ziemas ceļš.
/Brīvā Zeme, 1932, 213./
12681. Pavasarī, kad kaķi aulos iet, tad pēc divām nedē-
ļām būs plūdi. /T. Grīnbergs, Dundaga./
12682. Ja kaķi ņaurās iet, tad nākošā mēnesī būs plūdi.
/V. Eizāns, Beļava./
12683. Kad kaķenes pēc runčiem vaukš jaunā mēnesī, tad
būs auksts pavasaris; bet kad vaukš vecā mēnesī,
tad būs silts. /E. Zommere, Rauna./
12684. Kad kaķenes vienu mēnesi vaukš pēc runčiem, tad
otrā mēnesī tūlin laiks laidīsies.
/E. Zommere, Rauna./
12685. Ja kaķis paslēpjas pie koka skrāpē nagus, tad viņš
buras. /E. Lācis, Tirza./
12686. Kad kaķis guļ istabas vidū - būs silts laiks, kad
ēd zāli - būs lietus, kad ar nagiem plēš grīdu -
būs lietus vai sniegs , kad guļ uz krāsns - būs
auksts. /V. Juoņus, Pustiņa./
12687. Ja kaķis ziemu maļas pa āru un staigā pa jumtiem,
tad gaidāms mīksts laiks. /F. Otmanis, Nogale./
12688. Kad kaķi ziemā iet raunā, tad pēc 2 nedēļām ir at-
kušņi. /J. Putns, Trapene./
12689. Kad pavasarī kaķi uz raunu brauc, tad pēc mēneša
sniegs kūst. /E. Laime, Tirza./
XII. Kaķis zīlē nāvi.12690. Ja kaķis skrāpē koku, tad būs bēres.
/E.Reincbaha, Vecpiebalga./
12691. Kad kaķis ar nagiem plēš pie koka, zārku taisa,
tad viņš izdzirdis kur kādu nomirušo.
/Atbalss k. 1895. P. Lodziņš, Sērpils./
12692. Ja kaķis ar nagiem skrāpē koku, tas ēvelē kādam
zārku. /A. Šķēre, Skaistkalne./
12693. Uz kura gultas kaķis nagus asina, tas drīz mirs,
jo kaķis dēļus griež. /A. Cirsis, Kalupe./
12694. Kad kaķeni moca, tad māte mirst.
/V. Līce, Līgatne./
12695. Kad kaķis pakaļu laiza - tas izdzirdis kur kādu
nomirušu; kad labo kāju pacēlis - vīrietis miris,
kad kreiso - sieviete.
/Atbalss k. 1895. P. Lodziņš, Sērpils./
12696. Ja kaķis izskrien caur rokzāģi, tad līķis atmostas.
/A. L.-Puškaitis./
XIII. Kaķis sapnī.12697. Kad sapnī kaķis kož vai skrāpē, tad dabūs iesnu.
/J. Apsalonus, Sērpils./
12698. Ja sapnī redz kaķi, tas ir slikts cilvēks.
/L. Ozola, Rīga./
12699. Ja sapnī redz kaķi, tad zaglis kaut ko zags.
/A. Aizsils, Prauliena./
12700. Kad sapnī kaķis vai suns skrien virsū, tad no ci-
tiem būs jāpiedzīvo kāds sliktums.
/Aronu Matīss, Bērzaune./
12701. Ja sapnī guļ ar kaķi, tad būs slimība.
/M. Zaube, Rīga./
12702. Ja puisis sapnī redz traku kaķi, tad tas dabūs
niknu sievu. /T. Dzintarkalns, Talsi./